Kas ir psiholoģiskā izpēte?

Psiholoģiskā izpēte (jeb psihodiagnotika) ir process, kurā tiek noskaidroti dažādi cilvēka psiholoģiskās funkcionēšanas rādītāji, piemēram, atmiņa, uztvere, spriešana, psihoemocionālais stāvoklis u.c.

Zinātniska definīcija: Psiholoģiskā izpēte – process, kurā notiek atsevišķu, rūpīgi un mērķtiecīgi atlasītu testu un aptauju, dzīves vēstures informācijas, novērošanas vai citas pieejamas informācijas rezultātu integrēšana un apkopošana, veicinot psihologam veidot akurātu un padziļinātu izpratni par klientu.

Kad ir noderīga izpēte?

Psiholoģiskā izpēte ir veicama, ja būtu jāiegūst pamatota informācija par cilvēka emocionālo stāvokli, rakstura īpašībām un psihisko stāvokli, kā arī kognitīvajiem procesiem un spējām (atmiņu, uzmanību, uztveri, domāšanas īpatnības, u.c.). Piemēram, ja ir sajūta, ka notiek straujas izmaiņas atmiņas procesos un ir vēlme saprast, vai tās rādītāji atbilst vidējiem rādītājiem sabiedrībā.

Izpēti var veikt pēc kādas institūcijas vai cilvēka paša pasūtījuma.

Kā notiek izpēte?

Psiholoģiskā izpēte parasti notiek vairākos etapos:

• mērķi: klients formulē izpētes mērķi (piemēram, uzzināt, vai atmiņas/uzmanība/domāšanas spējas atbilst vidējiem populācijas rādītājiem; vai iegūt kompleksu savas personības rakstura profilu), kādēļ vēlas veikt psiholoģisko izpēti, iepazīšanās un sākotnējās informācijas ievākšanas tikšanās ar psihologu;
• pierādījumos balstītas metodes: psihologs izvēlas, kuras metodes ir piemērotākās klienta formulēto jautājumu noskaidrošanai un klients veic testu uzdevumus. Parasti tam ir nepieciešamas vairākas tikšanās reizes;
• rezultātu analīze un interpretācija: psihologs analizē klienta izpildīto testu rezultātus un sagatavo Psihologa atzinumu;
• atgriezeniskā saite: tikšanās laikā dialogā ar klientu psihologs izskaidro klientam izpētes rezultātus, atspoguļojot gan pozitīvo, gan konstatētās grūtību jomas.

Atšķirībā no psiholoģiskajām konsultācijām, kas var notikt gan klātienē, gan attālināti, psiholoģiskā izpēte veicama tikai klātienē.

Kādas psiholoģiskās funkcionēšanas jomas un ar kādām metodēm izpētē tiek izzinātas?

Psiholoģiskajā izpētē psihologs pievēršas psiholoģiskās funkcionēšanas jomai, par kuru klients vēlas iegūt lielāku skaidrību.

Pieaugušajiem psiholoģiskajā izpētē bieži tiek analizēti kognitīvie procesi (uzmanība, atmiņa, domāšana), personības rakstura iezīmes, kā arī emocionālais stāvoklis, piemēram, piedzīvotās traumatiskās pieredzes sekas.

Izpētē var veikt 6-16 g.v. bērnu un jauniešu intelekta (verbālās, vizuāli telpiskās, skaitliskās domāšanas, atmiņa, informācijas apstrādes ātruma), emocionālās sfēras un kognitīvo izpēti un atzinuma sagatavošanu.

Uzmanība

Uzmanība ir spēja aktīvi apstrādāt ierobežotu informācijas apjomu, atlasot to no pārējās vides un “aizmiglojot” citas detaļas. Uzmanība ir ierobežota gan attiecībā uz tās noturības ilgumu, gan apjomu.

Par uzmanību var domāt kā ar marķieri atzīmētu teksta daļu, kas koncentrē fokusu tieši uz šo teksta daļu. Uzmanība palīdz enerģiju veltīt tieši tam, kas ir visvajadzīgākais šajā brīdi, ignorējot šobrīd maznozīmīgo informāciju un sajūtas.

Uzmanībai ir kritiski svarīga nozīme gandrīz jebkurā dzīves jomā, ieskaitot mācības, darbu vai attiecības. Uzmanība palīdz veidot atmiņas, tikt galā ar traucējumiem un paveikt paredzēto darbus.

Uzmanības spējas cilvēkam attīstās, viņam pieaugot un uzmanības spēju virsotne ir sasniegta aptuveni 19-22 gadu vecumā.

Uzmanības izpētei izmanto vairākas metodes, piemēram, Korektūras proves, Krepelīna tests, Līniju vilkšanas tests

Korektūras proves tests raksturo:

• modrību, uzmanības fokusēšanas spēju un apjomu,
• uzmanības koncentrēšanas spēju;
• uzmanības sadalīšanas, pārslēgšanas spēju;
• uzmanības noturības spēju, nogurdināmību.

Testa izpildei klientam ir noteiktu laiku jāizpilda uzdevums saskaņā ar instrukciju un iegūtie rezultāti tiek salīdzināti ar normatīvajiem rādītājiem (t.i., vidējie rādītāji, kādus sasniedz attiecīgajā uzdevumā).

Krepelīna tests raksturo:

• iestrādāšanos, darba spējas;
• koncentrēšanos;
• uzmanības pārslēgšanu;
• uzmanības noturību, nogurdināmību.

Testa izpildei klientam ir noteiktu laiku jāizpilda uzdevums saskaņā ar instrukciju un iegūtie rezultāti tiek salīdzināti ar normatīvajiem rādītājiem (t.i., vidējie rādītāji, kādus sasniedz attiecīgajā uzdevumā).

Līniju vilkšanas tests (Trial making Test (TMT)) raksturo:

• fokusēšanās spēju un apjomu,
• uzmanības sadalīšanas, pārslēgšanas spējas,
• vizuālās meklēšanas spējas.

Testa izpildei klientam ir noteiktu laiku jāizpilda uzdevums saskaņā ar instrukciju un iegūtie rezultāti tiek salīdzināti ar normatīvajiem rādītājiem (t.i., vidējie rādītāji, kādus sasniedz attiecīgajā uzdevumā

Atmiņa

Atmiņa ir ārkārtīgi nozīmīga cilvēka personības daļa – bez tās mēs nevarētu iemācīties, apgūt prasmes un valodu, veidot attiecības vai savu personību.

Atmiņa ir centrālās nervu sistēmas darbības process, kurš nodrošina spēju saglabāt informāciju, izmantojot tādus mentālus procesus kā informācijas iemācīšanās vai iekodēšana (iegaumēšana), uzglabāšana noteiktu laika ilgumu un izgūšana jeb atcerēšanās.

Atmiņas procesi mainās cilvēka mūža gaitā, piemēram, novecojot darba atmiņa kļūst vājāka, bet nav nepārprotamas atbildes, kas to izskaidrotu. Viena no versijām ir tāda, ka vecākiem cilvēkiem ir vājāka spēja likvidēt veco informāciju no darba atmiņas, kas samazina darba atmiņas kopējo apjomu. Savukārt attiecībā uz semantisko atmiņu jeb spēju glabāt zināšanas par vispārīgiem faktiem nav būtiskas atšķirības starp vecāka gadagājuma un jaunākiem cilvēkiem. Dažkārt gados vecākiem cilvēkiem semantiskā atmiņa ir pat labāka, jo zināšanas par apkārtējo pasauli pieaug.

Atmiņas formas:

Darba atmiņa (īstermiņa atmiņa) – ierobežotas ietilpības krātuve informācijas saglabāšanai un izmantošani īstermiņā (no dažām sekundēm līdz 1-2 minūtēm):

            – darba atmiņas saturs var tikt iekodēts ilgtermiņa atmiņā ar atkārtotu vingrinājumu palīdzību (tas notiek smadzeņu daļā, ko sauc par     hipokampu),

            – darba atmiņas apjoms vidēji ir 7 +/- 2 vienības,

            – darba atmiņai ir ļoti svarīga loma mācīšanās procesos.

Ilgtermiņa atmiņa nodrošina cilvēkam svarīgas un personīgas informācijas ilgu uzglabāšanu (pat dzīves garumā), taču vienlaikus ir pakļauta nemitīgam aizmiršanas procesam.

Atmiņas izpētei izmanto vairākas metodes, piemēram, Reja audiālās verbālās iemācīšanās tests (Rey Auditory Verbal Learning Test (RAVLT)), Reja-Osteriha komplekso figūru tests (Rey-Osterrieth Complex Figure Test (ROCF)), Teikumu atkārtošanas tests (Sentence Repetition Test), Piktogrammu tests

Reja audiālās verbālās iemācīšanās tests raksturo:

darba atmiņu (audiālo, verbālo) un ilgtermiņa atmiņu:

• darba atmiņas apjomu,
• iegaumētās informācijas noturīgumu,
• mācīšanās ātrumu,
• jutīgumu pret traucēkļiem,
• aizmiršanu.

Testa izpildei klientam ir noteiktu laiku jāizpilda uzdevums saskaņā ar instrukciju un iegūtie rezultāti tiek salīdzināti ar normatīvajiem rādītājiem (t.i., vidējie rādītāji, kādus sasniedz attiecīgajā uzdevumā.

Reja-Osteriha komplekso figūru tests (Rey-Osterrieth Complex Figure Test (ROCF)) raksturo

epizodisko atmiņu (atmiņas veids, kas ļauj atcerēties notikumus un pieredzi):

• plānošanas un organizēšanas spējas;
• problēmrisināšanas spējas;
• uztveres un motorās spējas;

Testa izpildei klientam ir noteiktu laiku jāizpilda uzdevums saskaņā ar instrukciju un iegūtie rezultāti tiek salīdzināti ar normatīvajiem rādītājiem (t.i., vidējie rādītāji, kādus sasniedz attiecīgajā uzdevumā.

Teikumu atkārtošanas tests (Sentence Repetition Test) raksturo:

• Tūlītējo (īslaicīgo/darba atmiņu),
• verbālo atmiņu,
• lingvistiskās zināšanas,
• fonoloģisko (t.i., uz dzirdi balstīto) darba atmiņu.

Testa izpildei klientam ir noteiktu laiku jāizpilda uzdevums saskaņā ar instrukciju un iegūtie rezultāti tiek salīdzināti ar normatīvajiem rādītājiem (t.i., vidējie rādītāji, kādus sasniedz attiecīgajā uzdevumā.

Piktogrammu tests (testa autors ir A.Lurija, ko uzskata par modernās neiropsiholoģijas pamatlicēju). Piktogrammu tests raksturo:

• ilgtermiņa apzināto atmiņu,
• asociāciju veidošanu,
• domāšanas operācijas.

 Testa izpildei klientam ir noteiktu laiku jāizpilda uzdevums saskaņā ar instrukciju un iegūtie rezultāti tiek salīdzināti ar normatīvajiem rādītājiem (t.i., vidējie rādītāji, kādus sasniedz attiecīgajā uzdevumā.

Vadības funkcijas – domāšanas spējas visplašākajā nozīmē, kas cilvēkam ļauj uztvert dažādu informāciju, to apstrādāt un atbilstoši reaģēt, plānot nākotni, pieņemt lēmumus, apsvērt iespējamās sekas. Vadības funkcijas veido četri komponenti: fokusēšanās, plānošana, mērķtiecīga darbība, darbības novērtēšana.

Vadības funkciju un domāšanas procesu izpētei izmanto vairākas metodes, piemēram, Reivena matricu tests, Jēdzienu salīdzināšanas tests, Aanaloģiju tests, Skaitļu virkņu tests, Klasifikācijas tests, Priekšmetu izslēgšanas tests,

Reivena matricas pielieto intelektuālo spēju pārbaudē – telpiskās uztveres, uzskatāmi tēlainās domāšanas un uzmanības atsevišķu aspektu izpētei.

Jēdzienu salīdzināšanas tests paredzēts salīdzināšanas, analīzes, sintēzes, abstrahēšanas un vispārināšanas operāciju veikšanas spēju novērtēšanai.

Analoģiju tests un Skaitļu virkņu tests raksturo loģisko domāšanu, kādā veidā cilvēks izdara spriedumus, kā izprot loģiskās attiecības starp jēdzieniem, kā izprot apkārtējās pasaules likumsakarības

Klasifikācijas tests raksturo tādus domāšanas procesus kā spēju vispārināt un abstrahēt, spēju veidot abstraktus jēdzienus, kā arī spēju plānot darbu.

Priekšmetu izslēgšanas tests raksturo tādus domāšanas procesus kā spēju vispārināt un abstrahēt, vispārinājuma līmeni, spēju veidot abstraktus jēdzienus.

Komplekss personības tests MMPI-2 (Minnesota Multiphasic Personality Inventory – 2 MMPI. MMPI-2 Tests ir viens no visbiežāk izmantotajiem psihometriskajiem testiem, kura rezultāti labi apraksta personības dažādus aspektus: personības rakstura iezīmes, emocionālo sfēru, uzvedību. Testam ir augsta ticamības pakāpe un rezultātu interpretācija balstīta uz plaši veiktiem empīriskiem pētījumiem. Testa izpildei klientam jāsniedz atbildes “piekrītu” vai “nepiekrītu” izteiktajiem apgalvojumiem.

Kāds ir psiholoģiskās izpētes rezultāts?

Saskaņā ar Psihologu likumu, psiholoģiskās izpētes rezultāts ir rakstisks dokuments – Psihologa atzinums, ko saņem klients.

Psihologa atzinumā ir analizēti klienta veikto testu rezultāti, izdarīti secinājumi un sniegti ieteikumi klientam.

Psihologa atzinums ir konfidenciāla informācija un tā netiek izpausta trešajām personām.

Psihologa atzinuma saturs ir noteikts Psihologu likuma 13.panta otrajā daļā:

“(2) Psihologa atzinumā …. norāda šādu informāciju:

1) pasūtītāju un klientu;

2) psiholoģiskās izpētes (novērtēšanas) mērķi;

3) psiholoģiskās izpētes (novērtēšanas) laiku un vietu;

4) pamatinformāciju par klientu, kas ir vai var būt nepieciešama atzinuma sagatavošanas procesā;

5) psiholoģiskajā izpētē (novērtēšanā) izmantotās metodes;

6) novērojumus psiholoģiskās izpētes (novērtēšanas) laikā, klienta motivāciju un izpētes ierobežojumus;

7) psiholoģiskās izpētes (novērtēšanas) rezultātus un analīzi;

8) argumentētus secinājumus un ieteikumus;

9) informāciju par konfidencialitāti;

10) atzinuma sagatavošanas datumu;

11) psihologa vārdu, uzvārdu, sertifikāta numuru un izsniegšanas datumu.”

Cik maksā psiholoģiskā izpēte?

Maksa par psiholoģiskās izpētes veikšanu ir atkarīga no izpētes apjoma, t.i., klienta un psihologa tikšanās reižu skaita. Parasti psiholoģiskā izpēte prasa 3-5 tikšanās (sesiju) reizes, t.i., 40 euro/1 sesija.